Uzraudzības maksas 2025. gadā

Pagājušā gadā tika apstiprinātas izmaiņas valsts noteiktajā sertificēšanas cenrādī. Tās nosaka, ka mainās sertificēšanas eksāmena cena un ikgadējā uzraudzības maksa ģeodēziskiem darbiem, zemes kadastrālās uzmērīšanas darbiem un zemes ierīcības darbiem. Tomēr uzraudzības maksas piemērošana notiks tagad, gandrīz gadu vēlāk.

Pirmkārt, kāpēc par to runāt 2025. gada jūnijā?

Tas tāpēc, ka jūnija beigās sertificētām personām tiks izsūtīti ikgadējās uzraudzības maksas rēķini. Tie sagatavoti balstoties uz 2024. gada jūlijā iekļautajām izmaiņām Ministru kabineta noteikumos Nr. 183 “Ģeodēzisko darbu veicēju, zemes kadastrālās uzmērīšanas un zemes ierīcības darbu veicēju sertifikācijas, sertifikāta darbības termiņa pagarināšanas un darbības uzraudzības cenrādis”, kuros noteikts, ka sertificēšanas eksāmena cena ir 260 EUR, savukārt uzraudzības maksa ģeodēziskiem darbiem un zemes kadastrālās uzmērīšanas darbiem 265 EUR/gadā, zemes ierīcības darbiem 140 EUR/gadā. Tāpat noteikts, ka sertificēšanas darbības pagarināšana ir 60 EUR. LMB SC aicina sertificētās personas pārbaudīt un, nepieciešamības gadījumā aktualizēt vai norādīt, aktuālos maksātāju rekvizītus LMB portālā savā profila vidē. Tāpat uzņēmumu pārstāvjiem ir iespēja pārliecināties vai mērniecības uzņēmumu reģistrā ir atbilstoši norādītas visas uzņēmumā nodarbinātās sertificētās personas?

Otrkārt, nepieciešams mazliet plašāks atskats nesenā pagātnē, lai kliedētu dažus mītus un izskanējušos apgalvojumus. Sākotnēji katrai sertificēšnas institūcijai pastāvēja savs iekšējs cenrādis un, konkurējot ar dažu eiro starpību, tika veidota sava cenu politika. 2018. un 2019. gadā valstij izšķiroties par virzību uz vienu sertificēšanas institūciju, viens no nosacījumiem bija noteikt vienu, valsts regulētu cenrādi, lai nozarē nerastos monopolstāvoklis un nepamatotu sertificēšanas pakalpojumu cenu noteikšana. Ceļš līdz pirmajam valsts noteiktajam cenrādim nav bijis viegls un īss, un to apstiprināja tikai 2021. gada martā.

Lai arī LMB SC nav 2024. gadā pieņemto uzraudzības un eksaminācijas maksu izmaiņu iniciators, ir izprotams kāpēc tās tika prasītas no valsts institūciju puses jau 2023. gadā. Saistībā ar precizējumiem Ģeotelpiskā informācijas likumā, vajadzēja aktualizēt arī citus normatīvos aktus, tai skaitā Ministru kabineta noteikumus Nr. 183 par cenrādi. LMB un LMB SC tobrīd norādīja, ka nav izsvērti un pamatoti veikt izmaiņas cenrādī, un par to bija informēti arī LMB un LKĢA valdes pārstāvji, t.sk. LKĢA valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Rutkovskis, tomēr skaidri iebildumi tā arī nesekoja.

Treškārt, atgriežoties pie 13.06.2025. mājaslapā Mernieks.lv paustā LKĢA viedokļa, ka “mērnieku sertifikāts ir visdārgākais starp reglamentēto profesiju sertifikātiem Latvijā (!)”, rosināja interesi pārbaudīt paustās informācijas patiesumu.

Kas tad ir reglamentētās profesijas, un cik tādu ir Latvijā? Saskaņā ar Reglamentēto profesiju datu bāzi, Latvijā šobrīd ir 55 reglamentētās profesijas, kas sadalās sīkāk 88 speciālitātēs un 33 apakšspecialitātēs un 22 papildspecialitātēs. Viena no reglamentētām profesijām ir mērnieks. Atbilstoši likuma “Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu” 32. pantam, tā ir reglamentētā profesija zemes mērniecības un nekustamā īpašuma vērtēšanas jomā, kurās kvalifikācijas prasības nosaka akreditētas studiju programmas un, likumā noteiktajos gadījumos, profesionālās sertifikācijas noteikumi.

Vai tiešām apgalvotais, ka mērnieku sertifikāts ir visdārgākais starp reglamentēto profesiju sertifikātiem Latvijā ir patiess? Pirmais secinājums, ka ne visām profesijām cenrādis ir pieejams vai noteikts ārējā normatīvā aktā (Ministru kabineta noteikumos). Zemāk tabulā kopīgam ieskatam ir apkopotas septiņu reglamentēto profesiju cenrāža pozīcijas kvalifikācijas pārbaudei, uzraudzībai vai tām līdzīgām pozīcijām.

1.tabula - Septiņu reglamentēto profesiju cenrāžu kopsavilkums

Secināms, ka dažādās reglamentētās profesijās pastāv cenu atšķirības, bet apgalvojumi, ka mērnieka profesija izceltos kā visdārgākā, nav patiesi. Mērnieka profesionālā darbība šobrīd ir piekritīga noteiktajai būvniecības nozares kvalifikāciju struktūrai, tāpēc pamatoti salīdzināt būvspeciālistu un citu atbilstošu ar inženiera kvalifikāciju reglamentēto profesiju noteikto cenrādi. Arī šādā gradācijā mērnieka sertifikāta maksa ir faktiski līdzīga būvspeciālistu sertifikācijai un būtiski lētāka par arhitektu sertifikātu. Papildus konstatēts, ka citās reglamentētās jomās darbu pārbaudes parasti ir balstītas uz dokumenu kontroli, bet ne tā kā ir noteikts šobrīd mērniekiem un ģeodēzistiem ar vairāku darbu kamerālu pārbaudi un pārbaudi apvidū. Tātad, arī resursu ziņā ieguldītais darbs ir apjomīgāks, līdz ar to noteiktā uzraudzības maksa ir atbilstoša.

Varam secināt, ka 13.06.2025. mērnieks.lv paustais LKĢA un valdes priekšsēdētāja Mārtiņa Rutkovska viedoklis nav bijis patiess un maldina par sertifikācijas maksām.

Nobeigumā jānorāda, ka atsevišķās reglamentētās jomās ir saglabāta arī uzņēmumu licences maksas. Tomēr tās pastāv vienlaikus ar speciālistu sertifikātiem. Ja tiek plānots arī mērniecības un ģeodēzijas jomā ieviest uzņēmumu licences, tad kopumā profesionālās darbības jomā tas izmaksas tikai palielina.

LMB un LMB SC ir uzkrājis ievērojamu pieredzi sertificēšanas jautājumos, un, lai turpmāk jautājumi netiktu skatīti vienpusēji un sekli, apliecina gatavību dalīties ar precīzu informāciju. Patiesu informāciju varat meklēt www.lmb.lv. Tāpat sagaidām, ka kolēģi no uzņēmu vadītāju organizācijas, patiesi vēlas izprast sertificēšanas jautājumus, to ilgtspējību un spēju plānot, tādejādi izprotot arī sertificēšanas maksu pamatojumu.

Latvijas Mērnieku biedrības valde